..Canciones 4/13
5.9 Taki: Kutichipuy
Warmikuna:
Kutichikuy kutichipuy
sinka machasqa churiykita
apakapuy apakapuy
iskay uya churiykita
manaña manaña munallanichu
qella runa churiykita
manaña manaña munallanichu
miskin tukusqa churiykita.
Qarikuna:
Kutichikuy kutichipuy
tampa uma wawaykita
apakapuy apakapuy
willay qepi wawaykita
manaña manaña munallanichu
nina qallu wawaykita
manaña manaña munallanichu
miskin tukusqa wawaykita.
Warmikuna:
Kutichikuy kutichipuy
chaki runtu churiykita
apakapuy apakapuy
chiri pesqo churiykita
manaña manaña munallanichu
roqro runtu churiykita
manaña manaña munallanichu
miskin tukusqa churiykita.
Qarikuna:
Kutichikuy kutichipuy
chaki ñuñu wawaykita
apakapuy apakapuy
charki siki wawaykita
manaña manaña munallanichu
chanla siki wawaykita
manaña manaña munallanichu
miskin tukusqa wawaykita.
Fuga.
Qaynaqa miskillam karqankim
manamá kunanhinachu
qaynaqa miskillam karqankim
manamá kunanhinachu.
(Parco Alto – Angaraes)
Traducción
Mujeres:
Regrésatelo, regrésaselo
a tu hijo borracho
llévatelo, llévatelo
a tu hijo sin personalidad
ya no, ya no lo quiero
a tu hijo ocioso
ya no, ya no lo quiero
a tu hijo que ya perdió su encanto.
Varones:
Regrésatela, regrésasela
a tu hija toda despeinada
llévatela, llévatela
a tu hija chismosa
ya no, ya no la quiero
a tu hija cizañera
ya no, ya no la quiero
a tu hija que ya perdió su encanto.
Mujeres:
Regrésatelo, regrésaselo
a tu hijo huevo seco
llévatelo, llévatelo
a tu hijo impotente
ya no, ya no lo quiero
a tu hijo infértil
ya no, ya no lo quiero
a tu hijo que ya perdió su encanto.
Varones:
Regrésatela, regrésasela
a tu hija senos secos
llévatela, llévatela
a tu hija con trasero plano
ya no, ya no la quiero
a tu hija que ya perdió su encanto.
Fuga.
Antes eras atractivo,
no como ahora.
antes eras dulce,
no como ahora.
5.10 Taki: Recuerdos de Julcán (Jauja)
Chay punchaw qawasqaymanta
hinallam kuyakurqayki
kawsay kuyay waylluyniy
layqaqmi alhelí wayta
laqakurqa ukuyniypi
tukillawan kuyakustin
Chay punchaw qawasqaymanta
hinallam kuyakurqayki
kawsay kuyay waylluyniy
layqaqmi alhelí wayta
laqakurqa ukuyniypi
tukillawan kuyakustin
Willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim qorqayki kay sonqoyta
willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim ñoqa reqsirqayki
Chayllamantam musyarqani
qamllapaqmi kaypi kani
kawsay kuyay waylluyniy
alhelip waytay miskinnin
mosqoyniypi rikchaypipas
wiñay kuyayta munayki
Willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim qorqayki kay sonqoyta
willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim ñoqa reqsirqayki
Willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim qorqayki kay sonqoyta
willay yuyaytam apasaq
Julcan llaqtamanta
chaypim ñoqa reqsirqayki
Kuyaylla Mantaro mayu
yachanki kay kuyayniyta
wayllukuywan kuyasqayta
constitución hatun pata
kuyaykuyninchik qawariq
yachanki yuyakusqayta
Kuyaylla Mantaro mayu
yachanki kay kuyayniyta
wayllukuywan kuyasqayta
constitucion hatun pata
kuyaykuyninchik qawariq
yachanki yuyakusqayta.
(Traducción de Jesús Caso Álvarez)
Recuerdos de Julcán (versión original)
Desde el día que yo te vi
simplemente me enamoré,
vida amor mi pasión.
Dulces, cantos, flor de alhelí
se impregnaron dentro de mí
amándote con frenesí.
Desde entonces yo comprendí
que solo existo para ti,
vida amor mi pasión.
Suave aroma flor de alhelí
entre sueños y realidad
quiero amarte por siempre.
Recuerdos siempre llevaré
pueblo de Julcán
donde te entregué mi corazón.
Recuerdos siempre llevaré
pueblo de Julcán
lugar donde te conocí.
Desde entonces yo comprendí
que solo existo para ti, vida
amor mi pasión.
Suave aroma flor de alhelí
entre sueños y realidad
quiero amarte por siempre.
Recuerdos siempre llevaré
pueblo de Julcán
donde te entregue mi corazón.
Recuerdos siempre llevaré
pueblo de Julcán
lugar donde te conocí.
Hermoso río Mantaro
tú qué sabes de este amor,
sabes que la amo con pasión.
Parque de la Constitución
testigo de nuestro amor
sabes que siempre la añoro. (Bis)
(Edgar Curasma Ramos)
5.11 Linda Huayllinita
Qari:
sumaq huayllinacha kapuli ñawicha
sumaq huayllinacha yana ñawicha
ñawichaykirayku ñoqa munakurqayki
sonqochaykirayku ñoqa wayllukurqayki.
Warmi:
manam ñoqa qamta munaykimanchu
imataq ñoqallay qamta munaykiman
ranra chaqrapi purichiwanaykipaq
qala chakichata purichiwanaykipaq, purichiwanaykipaq.
Qari:
Ñoqap llaqtallayman pusaruspayqa
San Pablo Oqollaman chayarachispayqa
qollqepa hawallanpi tiyachikusayki, purichikusayki.
Warmi:
Manam imaykitapas munallanichu
Manam qollqeykita munallanichu
ñoqa munayman waylluykita, sonqochaykita.
Fuga.
Yanacha, haku ripukusun
sonqocha, haku pasakusun
kuskacha maypipas kasunchik
qamwanlla kawsayta pasasun
(Cipriano Belito)
Traducción
Varón:
Huayllinita hermosa de ojitos de capulí
huayllinita hermosa de ojitos negros
por tus ojitos me gustaste
por tu corazoncito me enamoré.
Mujer:
No podría quererte a ti
qué sería de mí, si te quisiera
me harías caminar por las chacras pedregosas
me harías pasear toda descalza.
Varón:
Si te llevara a mi pueblo
si a San Pablo de Occo te haría llegar
caminarías, te sentarías sobre el dinero.
Mujer:
No deseo tus cosas (materiales)
No deseo tu dinero
Yo quisiera tu cariño, tu corazoncito.
Fuga.
Vámonos cariñito
vámonos corazoncito
estaremos juntos donde sea
la vida pasaremos solo contigo.
5.12 Madre en mi sueño, mamay mosqoyniypi
Inti pakakuptin, lliw yana phuyukun.
Hamutaykuna mamayman pawarin.
Ñukñu sutuy qowasqayki hanan pachata huntachin.
Pampakuna chinkayninta qawariptiy, ñawiy pisipan.
¿Imanasqa mamay, karu karupi kanki?
Mosqoyniypi makiymanta aysawasqanki
Aqo wayra ñawiyta harkawan,
hinallataq mamayta rikuyta munani.
¿Maypi kanki kuyasqay mamallay?
Urkuyta muchanaykita munayman.
¿Imanasqa mamay, karu karupi kanki?
Mosqoykunapi urkuyta muchasqanki.
Ankahina sinchi kayniyta munanki
sinchita rurawarqanki, wayrapi sapipakuq waytakunahina.
Ñawpaqman puriptiy urkuywan qoqarisqa,
kuskanawasqaykita yachanim.
¿Imanasqa mamay, karu karupi kanki?
Mosqoypi anchata marqawasqanki.
¿Imanasqa mamay, karu karupi kanki?
Suyarillaway, wawayki qanman rinqa.
Traducción
Al ocultarse el sol, todo se vuelve brumoso.
Mis pensamientos vuelan hacia mi madre.
El cielo está lleno de las gotas de leche que me dabas.
Se me cansan los ojos mirando al horizonte.
¿Madre porqué estas tan lejos?
En mis sueños me tomabas de la mano.
Viento y arena cubren mis ojos
aun así, quiero ver a mi madre.
¿Dónde estás amada madre?
Me gustaría que besaras mi frente.
¿Madre porqué estas tan lejos?
En sueños besabas mi frente.
Quieres que sea valiente como un águila.
Tú me hiciste fuerte, como flores en el viento.
Cuando camine adelante con la frente en alto,
sé que estarás caminando a mi lado.
¿Madre porqué estas tan lejos?
En mis sueños me abrazabas fuerte.
¿Madre porqué estas tan lejos?
Espérame que tu hijo irá hacia ti.
(Uudam, Mongolia)
5.13 Taki: Así fue – Juan Gabriel (guitarra)
DO
Pampachaykuway waqachisuptiyki
Rem
pampachaykuway llakichisuptiyki
FA----------SOL
manañam makiypiñachu
FA----------SOL
manañam makiypiñachu
Lam--------------SOL--------------- DO
wayllukuniñam, wayllukuniñam, wayllukuni.
.
DO
Pampachaykuway nanachisuptiyki
Rem
pampachaykuway manaña qawaptiyki
FA---------------------SOL
imaynataq nillasaq kuyakusqayta
FA---------------------SOL
imaynataq nillasaq wayllukusqayta
Lam
tapuwallachkarqataq
SOL------------DO
manataq nini, manataq nini.
.
DO
Paywan, qamwan cheqampi karqani
Rem
paytam kuyani qamta qonqaykiña
FA
munaspaqa masilla kasunchik
SOL
yanapasqayki qonqawanaykipaq
Lam
amaña ratakamuychu, amaña laqakamuychu
FA ---------SOL
manañam kuyaykiñachu
FA---------------SOL
kacharillaway kuyaykiñachu.
.
DO
Yachachkankitaq mana huchay kasqanta
Rem
qanmipuni ripukurqankitaq
FA
sinchi waqachkaptillaypas
SOL
mañam kuyawarqachu
Lam-------------------------SOL
chaymanta ripukuptiyki kutinaykim karqa
FA--------------------SOL
willawarqankichu ripukusqaykimanta
FA-----------------SOL----------------DO
yacharqanichu, chaynam karqa, chaynamá.
.
DO
Allin samita qoykapurqayki
Rem
manapuni qawallasaykichu
FA
kunanñataq kutiramusqanki
SOL
manaña kuyaykimanchu
Lam--------------SOL
kuyaykiñachu, yanayoqmi kani
FA-------------SOL
hukmantaña huk allin sonqoyoq
FA-----SOL
paymi yachachiwarqa
DO
Qonqayta, pampachayta.
Comentarios
Publicar un comentario